“Jandāliņā” atkal satiekas Kārļa Vērdiņa dzejoļu krājumos sastapti varoņi – tēti, mammas un viņu mazuļi, kuru sīkās roķeles stingri sagrābj savus vecākus kā ķīlniekus, liekot viņiem gan rūpēties un pasaules raizēties, gan priecāties un spēlēties, kopā ar bērniem apgūstot kārtību.
“Desiņa – panniņā/ pīlīte – vanniņā/ pupiņas – bļodiņā/ čuriņa – podiņā…” Kā gan var droši zināt, kā ir pareizi? tieši rutīnas nogurdinātie vecāki ir tie, kam gribas kaut ko sajaukt un sajandalēt: “desiņu – podiņā/ pīlīti – bļodiņā/pupiņas – vanniņā/ čuriņu – panniņā”, bet varbūt bērni tiecas pēc kārtības un drošības: “stingri jo stingri zivs klusēt prasa/ lai pareizi visu lasa:/ lai aitiņa/ bē bē neākstās/un mamma nāk pabarot”.
Šīs dzīvās attiecības, kurās mainās lomas un noskaņojumi, Kārlis Vērdiņš ietvēris pantos, kurus ir viegli skaitīt, spēlējoties ar maziem bērniem, viegli atcerēties no galvas. To rīmes liek pieaugušajiem kopā ar autoru pasmīnēt un bērniem skaļi smieties. Tie mierina nogurušās mammas, kuras dzied dušā un garas darbdienas beigās izpelnās uzvaru, šaujot zaķus datorspēlītē, un tētus, kas modri sargā savus bērnus kā vienmēr gaisā riņķojoši helikopteri. Vērdiņa dzejoļi bērniem un viņu vecākiem maigi preparē ģimenes un visplašākā spektra Latvijas sabiedrības sociālās problēmas, ar precīziem tēliem trāpot dzīves realitātes jūtīgajos punktos.
Grāmata ir latviešu valodā.